Luga, kuru rakstīju Vecpiebalgas amatierteātrim pirms gadiem piecpadsmit, ievērojot katra aktiera spējas un iespējas. Bija jau aizmirsusies, bet jāatzīst, ka sanācis feins joku gabals, kas kaimiņu jaunpiebaldzēnu izpildījumā tiešām iepriecināja. Viņējo režisorītei Ainai Damrozes kundzei 80 – bravo, bravo, urā, urā! Malači! Paldies.