Es lasu…2022-10-16T20:03:30+03:00
1101, 2024

Elze fon Kampenhauzena ,,Elzes un Rūdolfa stāsts. Atmiņas no vecās Vidzemes”

Izdevniecība Madris, 2023. No vācu valodas tulkojusi (lieliski!) Indra Čekstere.

Vācbaltiešu dzīve Latvijā ir neatņemama mūsu kultūrvēstures sastāvdaļa, par kuru mums, latviešiem, nojausma visai maza. Lasīju un domāju – tad redz, kā viņi to redzēja, darīja, piedzīvoja… Vienā epizodē vācu kungs zaķu medību laikā sastopas ar nepatīkamu tipu, kam kājās ,,tās pastalas”. Tas ir 1905. gada notikumu laiks, un tips tiešām nelabvēlīgi noskaņots, pie tam runā ,,savā latviešu valodā”.

Nu ja. Un tagad tai pašā latviešu valodā iztulkotas vācbaltiešu, Lēdurgas muižas īpašnieku Elzes un Rūdolfa fon Kampenhauzenu atmiņas, kas attēlo dzīvi Vidzemē no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadiem, kā arī vācbaltiešu izceļošanu … [Lasīt tālāk]

301, 2024

Jānis Akuraters ,,Kalpa zēna vasara”

Piedzīvoti daudzi izdevumi, es lasīju 1936. gadā Jāņa Rozes apgādā iznākušo grāmatiņu (bilde gan no daudz jaunāka izdevuma, vecais neļāvās pievienoties).

Kā nosmaržoja vasara no ievziediem līdz vēlam rudenim, kad salnas apkoda dāliju ziedus!
Dievs, Daba, Darbs.
Dievs dabā. Liels, spēcīgs, visur līdzi esošs un mierinošs.
Tik brīnišķīgus dabas tēlojumus, kādus pratis uzburt Akuraters, man domāt, šodien vairs nespētu uzburt neviens. Mums taču nav laika, visu aprij steiga; kāda tur siena pļauja ar izkaptīm?
,,Šorīt mēs pļaujam četri — arī saimnieks ir līdz – man ir kauns aizkavēties. Rasa tek ar straumi, kad izkaptis trinām, un … [Lasīt tālāk]
1912, 2023

Inese Dreimane ,,Vēstule ar pielikumu”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2017. gads
Šo grāmatu izlasīju otro reizi ar mērķi labāk izprast 20.gs. vidus notikumus. Notikumu tur īsti nav, to jau zināju, bet nedomāju, ka otrreiz tik spēcīgi dabūšu ,,ar mietu pa pieri”. Ziniet, kā ir? Vismaz man. Kad daudz visu ko lasa, iespaidi kaut kur sablīvējas un sajaucas, un galu galā paliek tikai TĀ sajūta, kas uzreiz nāk atmiņā, paņemot rokās pirms vairākiem gadiem izlasītu grāmatu. Protams, ar izņēmumiem. Bet ne par to. Par ,,Vēstuli ar pielikumu”. Vēsturnieces Ineses Dreimanes debijas romāns, kurš savulaik mani nošokēja ar… kaut kādu nedabisku patiesumu laikam. Ar to, ka lasot burtiski iedzīvojos … [Lasīt tālāk]
811, 2023

Kims Leine ,,Mūžības fjorda pravieši”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2017. No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa.
Lasīju otrreiz pēc ilgāka laika. Kaut kas izaicinoši skandināvisks. Atsauc atmiņā ,,Dinas grāmatu”,,Smillas sniega sajūtu” un ,,Mūža mežus”, kas šalc joprojām, kaut lasīti jau ļoti sen.
Monumentāls darbs. Vēsture, kas apstulbina. Un atver acis, ka sīkumi, par ko ikdienā uztraucamies ir vispār nekas! Ka cilvēks ir vājš. Ka cilvēks ir stiprs. Nelietīgs. Mīlestību alkstošs. Savtīgs un reizē dāsns. Galu galā – dievbijīgs (vai arī it nemaz, kaut skaitās mācītājs)…
Lasiet! Lobiet kā sīpolu – tur kārtu daudz. Baudiet tulkotājas … [Lasīt tālāk]
711, 2023

Šarlote Linka ,,Mantinieki”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2022. gads. No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa.

Pēdējā no mana ,,slimnīcas repertuāra” (nedēļas laikā izlasīju 3 grāmatas, šo gan vairāk pa diagonāli).

Aprakstā par to norādīts:

,,Fascinējošs pretrunīgas sievietes portrets. Aizraujošs stāsts par lielu Austrumprūsijas ģimeni. Dzīva 20. gadsimta vēstures hronika!

Felicijas mazmeita Aleksandra, uzaugusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, politisku nemieru un pārmaiņu laikmetā, ir sava laika bērns – vēsa un maiga, spītīga un sapņaina, tomēr ar izteiktu realitātes izjūtu. Viņa ir daudz mantojusi no savas vecāsmātes – pirmām kartām fascinējošās pelēkās acis, nevaldāmās alkas pēc brīvības un spēju pragmatiski rīkoties. Kad Aleksa pārņem Felicijas lielo mantojumu, viņa liek uz spēles visu – … [Lasīt tālāk]

411, 2023

Sofija Lunberja ,,Sarkanā adrešu grāmatiņa”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2020. No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.

,,Zem katra kapakmens dus mīlestība. Daudz mīlestības. (..) Vai tu mīlēji pietiekami stipri?”

Tie ir nobeiguma vārdi šai romānā, kas būtībā ir vecas, ļoti vecas sievietes dzīves pārstāsts. Tajā, protams, prevalē mīlestība. Daudz mīlestības. Gan nelaimīga un sirdi plosoša (Alans), gan arī laimīga un dziedinoša (māsas mazmeita Dženija) – stāsts vijas, vienmēr un visur piesaucot šīs skaistās jūtas. Līdz beigu beigās, kad teju vai simts gadus vecā Dorisa romāna noslēgumā saņem likteņa dāvanu un pāris dienas pirms aiziešanas mūžībā beidzot tomēr ,,satiek” savu Alanu, kaut arī tikai datora ekrāna otrā pusē, personīgi man tā visa … [Lasīt tālāk]

211, 2023

Mišels Bisī ,,Melnās ūdensrozes”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2017. No angļu valodas tulkojusi Agnese Kasparova.

“Melnās ūdensrozes” aizsākas gandrīz kā pasaka: reiz dzīvoja trīs sievietes. Viena bija traka, otra bija mele, trešā – egoiste… Viņas nebija viena vecuma. Vienai bija vairāk nekā astoņdesmit gadi, un viņa bija atraitne. Otrajai bija trīsdesmit seši gadi, un viņa vēl nebija krāpusi savu vīru. Trešajai bija gandrīz vienpadsmit gadi, un visi skolas zēni gribēja viņu par savu draudzeni. Viņām bija arī kaut kas kopējs – vecākajai piederēja skaista glezna, jaunākā izcili gleznoja, bet vidējā ļoti interesējās par māksliniekiem. Viņas dzīvoja mazajā, brīnumskaistajā Živernī, ciematā, uz kuru impresionisma cienītāji dodas teju vai svētceļojumā, jo … [Lasīt tālāk]

1710, 2023

Vinsents Hants ,,Asinis mežā: Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē”

No angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska

Izdevniecība Latvijas Mediji, 2018. gads

,,Šo grāmatu veido cilvēku atmiņas – mutvārdu vēsture, kas stāsta par notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos. Darbība noris valsts rietumos, Baltijas jūras piekrastē, kur vācu un latviešu karavīri tika norobežoti un iedzīti strupceļā Otrā pasaules kara epizodē, kas vēsturniekiem pazīstama kā “Kurzemes katls’’, “Kurzemes cietoksnis”, Kurzemes fronte,” ievadā raksta autors. ,,Īpaši mani interesēja tas, kā veterāni piemin savus kritušos draugus pēc tik ilga padomju okupācijas perioda, kura laikā tas bijis liegts. Karalaika pieredze latviešu ģimenēs atstājusi tik nesatricināmas un dziļas pēdas, ka teju ikvienam manam sarunu biedram bija kāds līdzīgs stāsts. Ģimenes, … [Lasīt tālāk]

710, 2023

Hugo Maksimiliāns Grīvāns ,,Avju gans no Jaunarājiem”

Pirmizdevums Zviedrijā 1980. gadā, atjaunotais izdevums Latvijā 2021. gadā ar Ģipkas draudzes priekšnieka Valda Randes gādību. Veltījums novadnieka – mācītāja H.M. Grīvāna 120 gadu jubilejai.

Atzīšos, ka izlasīju šo grāmatiņu savtīgas intereses pēc. Citādi droši vien tā paslīdētu garām neievērota, jo izdota tikai 500 eksemplāros, un līdz manam plauktam nenonāktu, ja speciāli nemeklētu. Kā nonāca – tas ir pastāstiņš no fantastikas lauka. Meklēju kā ar uguni, jau sazinājos ar kurzemniekiem, kas atsūtīja dažas pārfotografētas lapas, bet man vajadzēja visu! Kamēr prātoju, kā noorganizēt grāmatas iegādi, Dubultu rakstnieku namā kādudien iepazinos ar kolēģi no otrā stāva, kura, kā izrādījās, rakstīšot grāmatu par Ģipkas baznīcu, un … [Lasīt tālāk]

1309, 2023

Uga Skulme ,,Atmiņu grāmata”

Izdevniecība Neputns, 2013. gads

Mākslinieka Ugas Skulmes memuāru grāmata. Tik interesanta, ka ne atrauties! Sarakstīta mazliet dīvainā stilā, kā jau tas ir, kad raksta it kā dienasgrāmatu, it kā atmiņu stāstus, it kā memuārus. Tik daudz slavenu, bieži dzirdētu vārdu! Notikumi, kuri liek gan pasmaidīt, gan noskumt. Viss atklāti, jo rakstījis vecs vīrs, kuram vairs nav, ko zaudēt. Rakstījis tā, kā pats to redz. Nu, piemēram maza epizode par pagājušā gadsimta 20-iem gadiem:

,,Zaga tie, kas brauca ar diplomātisko bagāžu. Zaga un spekulēja. Veda uz Krieviju kokaīnu un vēl šo to, un brauca atpakaļ ar mākslas priekšmetiem. Tā pie bagātības tika Meierovica mīļākā Bakmane, citi, … [Lasīt tālāk]

1309, 2023

Visādi krimiķīši

Nav tā, ka man nepatīk kriminālgabali. Nu labi, tie īpaši šausminošie un asiņainie tiešām nepatīk, no tādiem izvairos. Nelasu principā, jo neredzu tam jēgu. Bet ,,vieglie” krimiķīši man pat patīk, piemēram, situācijā, kādā nokļuvu šovasar, kad nācās ilgas stundas pavadīt lidmašīnā. Laiku īsinot – kas var būt labāks, vai ne? Tomēr dīvaini. Izlasīju laikam 3 gabalus (nu jā, tagad skatos savā planšetē un redzu, ka 3 – bildes pievienošu), bet… kad man jāpasaka, par ko katrā romānā bija stāsts… čušš. Nezinu! Ne-at-ce-ros! Vai nav traki? Tas zviedru gabals ar sarkano mājiņu uz vāka tā kā likās pat aizraujošs, bet saturs??? Vienvārdsakot, sauciet mani … [Lasīt tālāk]

2007, 2023

Svens Kuzmins ,,Skaistums un nemiers”

Dienas Grāmata, 2023. gads

Romāns par Kārli Skalbi sērijā ,,Es esmu…”, no kuras esmu izlasījusi gana daudz darbu.

Bija tādi, kas likās… nekādi, bija interesanti, jo vēsture ir aizraujoša, un ievērojami latvieši vēl jo vairāk. Vienu es izceltu kā apbrīnojamu. Labi, pateikšu – tas ir Ingas Žoludes romāns ,,Vendenes lotospuķe”. Nu šiem augsto plauktu literatūras darbiem piebiedrojies ,,Skaistums un nemiers”.

Ideāli izvēlēts nosaukums. Citādāks nemaz nevarēja būt.

Piekrītu kādai aizrautīgai dāmai, kura pēc romāna izlasīšanas atzina – ja ir vēlēšanās iemīlēties rakstniekā, tad jāizlasa šis Svena Kuzmina darbs. Daudzējādā ziņā apbrīnojams (mani visvairāk fascinēja vēstures zināšanu apjoms un meistarība, ar kādu autors savas zināšanas licis lietā, iepinot … [Lasīt tālāk]

1805, 2023

Kārlis Pamše ,,Es zagu”

Izdevniecība ,,Likteņstāsti”, 2004. gads

Neliela grāmatiņa, kuru izlasīju tāpēc, ka interesējos par pirmskara norisēm teātra ļaužu dzīvēs – kādi bija aktieru kursi un ko tajos mācīja, kāpēc jaunieši tolaik, kā autors izteicās ,,krita grēkā, iemīlēdamies teātrī”. Ne mirkli nenožēloju! Dzirkstošs humors, dzīva klātesamības sajūta, raits stāstījums. Grāmatiņa no sērijas ,,Latvijas teātra zvaigznes”. Kārlis Pamše neapšaubāmi piederas teātra zvaigžņu plejādei, jo bijis ar sirdi un dvēseli uzticams savai profesijai, pareizāk sakot, profesijām, jo bijis gan aktieris, gan režisors un arī lielisks stāstnieks. Es viņu atceros kā jau pavecu vīru, bet arī toreiz, kad parādījās uz skatuves vai televīzijā, humors no viņa dzirkstīt dzirkstīja.

Kārlis ar drauga … [Lasīt tālāk]

905, 2023

Jette Užāne, Elīna Apsīte ,,Jettes dienu grāmata”

Laika Grāmata, 2017. gads

Grāmata, kura aizkustināja no pirmās lappuses. Brīnums, ka tikai tagad nonākusi manās rokās.

,,…maija vakars, maija vakars, tas vien jau izteic visu… Pāri zaļai zemei dzidrajā zilumā slīd reti skaistie mākoņi, atstarodami maigu, iedzeltenu gaismu. Klusi, sirds, pati zeme tevi nes cauri zilajai mūžībai, garām zvaigznēm un zvaigznājiem. (..) Cik dziļš un neizmērojams ir dzidrais zilums, cik sīks un niecīgs ir cilvēks ar savām sāpēm un ilgām zem viņa…”

Tā rakstīja dzērbeniete Jette Užāne savā dienasgrāmatā, kad viņai bija tikai nedaudz pāri divdesmit. Jette, kuru bērnībā sakropļoja slimība, un kurai garum garus gadus nācās pavadīt ratiņkrēslā. Jette, kuru visa Latvija iepazina laikā, … [Lasīt tālāk]

905, 2023

Alfrēds Dziļums ,,Kurzemes sirds vēl dzīva”

GRĀMATU DRAUGS, 1973. gada izdevums

Romāns par nacionālo partizānu cīņu Kurzemē pēc kapitulācijas 1945. gada vasarā, kurā izmantotas leģionāru piezīmes, dienasgrāmatas un atmiņu stāsti. Sarakstīts ap 1970. gadu, autoram atrodoties trimdā. Toreiz ,,sarkanās briesmas” vēl bija pilnā plaukumā. Maz nežēlības, daudz varonības. Maz jūtu, daudz aprakstu. Šausmīgs laiks. Var tikai brīnīties, kam mūsu nemaz ne tik tālie senči izgājuši cauri. Satriecoša grāmata, ja par to domā kā realitāti, kāda tā arī bija. Kāds jau palika dzīvs. Kāds varēja uzrakstīt. Nekādu mākslu nemeklējiet, tikai pieminiet un nekad neaizmirstiet! Mūžīga slava tēvzemes patriotiem, kuri izvēlējās labāk mirt, nekā nodot Latvijas neatkarību!

Kurzemes cietoksnis pastāvēja … [Lasīt tālāk]

1204, 2023

Imants Ziedonis ,,Epifānijas”

Daudz viņu ir. Ziedoņa epifāniju.

Izvēlējos vienu pēc nejaušības principa, bet jāizbauda visas!

***

Katrai dienai ir savs vārds. Tas atnāk dažreiz kā melodisks motīvs, uzpeld, pārņem un neatstājas.

Skaidas…

Mašīna brauca pa ielu, un pāris ēveļskaidu vējš izrāva no kravas un nesa pa gaisu man pāri.

Viena skaida pazuda pilsētas bezgalībā, bet man nu smaržo visa diena. Skaidas man ir dzīves vitālākā zīme. Un nemaz nav savādi, ka skaidu smarža man – no tā zārka. Tas stāvēja klētsaugšā skaidu pilns, un mēs tam izdauzījām zaru caurumus. Mēs klētsaugšā spēlējām jūrniekus, un vectēva nāve man nelikās bēdīga: viņš aizkuģoja un … [Lasīt tālāk]

2303, 2023

Sofija Sovo ,,Sapnī ar Botičelli”

No franču valodas tulkojusi Irēna Auziņa. Izdevniecība Aminori, 2022. gads

Tiklīdz ieraudzīju reklāmu par grāmatas iznākšanu, pasūtīju to internetā un saņēmu no kurjera mājās. Lasīju lēni, izgaršojot. Kaut arī tulkojums, manuprāt, ir diezgan… khmm… interesants, jo tajā, piemēram, haotiski mainās laiki (teikums iesākas pagātnē, beidzas tagadnē un tamlīdzīgi), šur un tur kādas neveiklības valodas konstrukcijās, bet neesmu jau nekāda valodniece un centos, lai mani tas netraucē. Tāpat kā šādas tādas autores rindas, kam gribējās ,,piesieties”. Tas viss bija sīkums uz tā lieliskā stāsta fona, kas atklāja MĀKSLINIEKA Botičelli dzīvesstāstu! Itālija, Florence, 15. gadsimts. Turpat dievišķais Leonardo, turpat citu daudz dzirdētu gleznotāju plejāde! Ar lielu … [Lasīt tālāk]

1803, 2023

Anda Līce ,,Pateikt un pateikties”

Izdevniecība Likteņstāsti, 2011. gads

,,Es šajā vietā reiz jau mīņājos, bet nepietika dūšas paieties atpakaļ. Varbūt tādēļ, ka tik bieži ir dzirdēts – atskatīties nav labi, pagātne ir kā akmens pie kājām, tā traucē skatīties uz priekšu. Pagātne īstenībā ir kā iekšējās ārzemes, uz kurām nav jāpērk biļete un nav jāgaida lidošanai labvēlīgs laiks. Neizstaigājot savu ceļu vēlreiz, to akmeni, kas pie kājām, nevar aizvelt tur, kur tam jāguļ.”

,,Ar mūžu ir tāpat kā ar dienu – no rīta skaties uz priekšu, vakarā – atpakaļ.”

It kā atmiņu stāsts, taču tik piesātināts, dziļš un izjusts, ka lasot acīs ik pa brīdim kāpj sāļums. It kā vēstules … [Lasīt tālāk]

2802, 2023

Sofi Oksanena ,,Kad pazuda dūjas”

No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola. Zvaigzne ABC, 2015. gads

Sakarā ar to, ka esmu iecerējusi jaunu romānu, kura darbība risināsies (man neierasti) 20.gadsimtā, pārcilāju savu grāmatplauktu un pārlasu iepriekš par ļoti labām atzītas grāmatas par to laiku. Kā vienu no pirmajām paņēmu Oksanenas ,,Kad pazuda dūjas”. Lasīta pasen. Labi atceros, ka ,,vaktēju”, kad parādīsies grāmatnīcās, un nopirku Rīgā par lielu naudu (tiem laikiem 17.33 eiro likās baigi daudz – cenu zīmīte vēl saglabājusies). Tādu interesi radīja iepriekš izlasītā šīs pašas autores ,,Attīrīšanās” – satriecošs darbs. Zinu, ka bija plauktā, būtu tagad ņēmusi kā pirmo, bet nezin kur izgaisusi. Visdrīzāk, kā parasti, iedota kādam … [Lasīt tālāk]

801, 2023

Andruss Kivirehks ,,Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”

No igauņu valodas tulkojusi Zane Balode. Izdevniecība Latvijas Mediji, 2022

Romāns par pasauli, kāda nekad nav eksistējusi, un laikiem, kādi nekad nav bijuši. Tas saprotams jau no pirmajām lappusēm un, ja kādu fantāzijas žanrs nepavisam neinteresē (kā mani), tad visdrīzāk viņš šo gabalu, mazliet ielasījies, noliks malā. Jo notikumi risinās izdomātā laikā, kad igauņi dzīvoja mežā, draudzējās ar čūskām, slauca vilkus un dzēra vilku pienu, ēda pūču olas un ceptu meža zvēru gaļu, bet nepazina maizi un putru, ko nupat, nupat uzturā sākuši lietot kaimiņos esošā ,,ciema ļaudis”, un kas kārtīgiem meža iemītniekiem izraisa nelabumu. Pēdējo sievas ar nicinājumu skatās uz cieminieku mājās ieviestajiem … [Lasīt tālāk]

701, 2023

Elizabete Maknīla ,,Leļļu darbnīca”

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece. Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2019

Izvēlējos grāmatu lasīšanai, jo savulaik kaut kādā dīvainā veidā mani suģestēja Džesijas Bērtones “Miniatūriste”, un kaut kur pamanīju, ka šis romāns tiek pielīdzināts minētajam. ,,Miniatūristes” faniem patikšot. Nodomāju pārbaudīt. Un… iekritu. Lai arī šausmīgas šausmas nepavisam nav manā gaumē, ,,Leļļu darbnīca” piesaistīja un nespēju to nolikt malā, iekams nebiju izlasījusi līdz galam. Atzīšos, ka dažām rindkopām pārbraucu ar acīm, jo tās patiešām izsauca nelabumu. Mīlestība. Nežēlība. Iejūtība. Apsēstība. Dažādas jūtu izpausmes, kas savijušās melnā kamolā. Neiesaku šo romānu lasīt, piemēram, ēdot pīrādziņu, vai vakarā pirms miega, ja mēdzat sapņos ,,atgremot” pa dienu piedzīvoto. Riktīgi … [Lasīt tālāk]

601, 2023

Marija Ērnestama ,,Bustera ausis”

Tulkojusi Kristīne Blaua. LA izdevniecība, 2016

,,“Bustera ausis” ir romāns par mīlestību, uzticību un nodevību, un tas atzīts par labāko Marijas Ērnestamas romānu un saņēmis trīs Francijas balvas Prix Page des Libraires, Prix La Passerelle un Prix de l’Armitière.” Tā rakstīts uz grāmatas vāciņa. Meklēju kaut ko brīvbrīža palasīšanai un nolēmu pieķerties. Vāka bilde gan pabriesmīga, bet, ja jau autores labākais darbs, turklāt trīsreiz ,,karogots”…

Teikšu, kā ir – jau no pirmajām lappusēm aizrāva valodas stils – kaut kas tik pazīstams, labi saprotams, laikam jau ziemeļniekiem raksturīgs. Romāns rāda īsti zviedrisku dzīvi. Tā kā esmu tur vairākkārt bijusi, tad viegli iztēloties gan lauku pilsētiņu, gan … [Lasīt tālāk]

1912, 2022

Miks Koljers ,,Iz Baltikas”

No angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna. Izdevniecība Dienas Grāmata.

Man patīk un interesē vēsture, it īpaši tā, kas saistīta ar 18. un 19. gadsimta norisēm Latvijā, tāpēc nekavējos iegādāties šo grāmatu, lai tā būtu pa rokai, kad gribas aizceļot laikā. Reklāma iedvesmojoša, to vēlos nocitēt:

,,1773. gadā divi spoži sava laika britu literāti un tuvi draugi, Džeimss Bosvels un doktors Semjuels Džonsons apceļoja Skotiju un 1775. gadā tapa izcilais, jau par žanra klasiku kļuvušais Džonsona apraksts Ceļojums uz Skotijas rietumu salām. Šis darbs uzreiz guva sensacionālus panākumus, un abi rakstnieki sāka apcerēt, kāds būtu to nākamais ceļamērķis, visbeidzot vienodamies par nodomu doties tūrē pāri Baltikai, kā … [Lasīt tālāk]

712, 2022

Rika Pulkinena ,,Patiesība”

No somu valodas tulkojusi Maima Grinberga.

Izdevniecība Mansards, 2014

Man netīk patoss, tomēr par šo teikšu – satriecoša grāmata. Varbūt tāpēc, ka patlaban dzīvē nākas piedzīvot atklāsmes brīžus, mēģināt izprast līdzcilvēkus situācijās, no kurām liktenis līdz šim pasaudzējis. Skaista grāmata. Melanholiska un liega, tai pat laikā skaudri uzrunājoša un, šķiet, ļoti patiesa. Atkal pārliecinos, ka somu mentalitāte mums ļoti tuva. Vismaz man. Pirts apraksti burtiski ievilka sevī. Izjūtas. Noskaņas. Skumji…

212, 2022

Arturs Baumanis ,,Hernhūtieši”

Romāns (?) 8 daļās, kas apvienotas 3 nodaļās. Ļoti īpatnējs. Kamēr nebiju izlasījusi divreiz, īsti nesapratu, ko vispār par šo darbu domāt. It kā senlaicīga valoda, bet mēs taču zinām, ka mūsu laiku cilvēks (trimdas rakstnieks Baumanis dzimis 1905. gadā, miris 1989.) nevar zināt, kāda tā bija. Izmantot senvārdus – jā, bet pūlēties visu romānu noturēt veco laiku garā, manuprāt, ir ļoti grūti. Autoram tas izdevies pārliecinoši. Vismaz es noticēju.

Baumanis savā triloģijā rāda laiku pēc Lielā Ziemeļu kara, kas sākas ar Nīštates miera līgumu 1721. gadā, kad Vidzeme … [Lasīt tālāk]

3011, 2022

Jāns Kross ,,Ķeizara trakais”

No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga

Beidzot izlasīta grāmata! Zinu, ka laba. Arī interesanta, bet kaut kā šausmīgi lēni lasījās. Tagad domāju – kāpēc?

,,Ķeizara trakais” ir slavenākais no igauņu rakstnieka Jāna Krosa darbiem. Tas ir tulkots vairāk nekā 20 valodās. 1989.gadā ,,Ķeizara trakais” tika atzīts par labāko tulkoto romānu Francijā, 1990.gadā Jāns Kross par šo romānu saņēma Amnesty International literāro balvu un 1995.gadā Itālijā Nonino balvu.

Vielu saviem romāniem Jāns Kross parasti smeļas ar Igauniju vai vēsturisko Vidzemi saistītos notikumos, igauņu izcelsmes ievērojamu cilvēku likteņos, un tas mani, protams, fascinēja. Jo šķiet, ka ļoti līdzīgi jūtamies (mēs, latvieši, un igauņi) savas vēstures notikumu peripetijās. Viņa … [Lasīt tālāk]

2210, 2022

Guntis Berelis ,,…rakstīt…”

Izdevniecība Orbita, 2022

Īsti nezinu, par ko šo rakstnieka Gunta Bereļa darbu var nosaukt. Visdrīzāk par pārdomām rakstīšanas sakarā. Tā kā pašai nācies gana dziļi iebraukt minētajā procesā, es, protams, nespēju Bereļa kunga  pārdomas lasīt ar attālinātu rezignāciju, visu salīdzinu ar savu pieredzi. Mēs esam dažādi. Un mana pieredze itin bieži, augšminēto sacerējumu lasot, iebrēcās, sak, nekā nebija, tā nav, nepavisam nepiekrītu un tamlīdzīgi. Tieši tāpēc īsti neredzu jēgu šādus darbus radīt un izplatīt – it kā pārdomas, it kā pamācības, kuras, kā jau teicu, visiem nekad vienādi neder. Bereļa personiskā pieredze, ar kuru noteikti vajadzēja publiski dalīties? Labi. Lai būtu. Ar interesi izlasīju.

Par … [Lasīt tālāk]

2110, 2022

Maija Krekle ,,Atraitnes dēls. Plūdoņa jūtas un dziņas”

Izdevniecība Latvijas Mediji, 2022.

Labi saprotu autori. Ja man būtu pieeja vēstulēm, kuras pilnā nopietnībā rakstījis kāds mūsu dižgars savā jaunībā un arī vēlāk (pie tam TĀDAS vēstules), visdrīzāk rastos jauns romāns. Jautājums, uz kuru neviens tā arī līdz šim man nav atbildējis, ir sekojošs – kā, nu KĀ šīs vēstules saglabājušās līdz mūsdienām?! Vai tiešām Plūdons bija tik pārņemts ar savu personu, ka pats novēlēja savu korespondenci muzejam? Droši vien radi. Brālis, sievasmāte? Ko pēdējā domāja, atdodama tik ļoti intīmo saraksti svešu lasīšanai?

Manuprāt, vēstuļu romānā bija par daudz. Vienveidīgas, vienas un tās pašas frāzes murmuļojošas, galu galā garlaicīgas – pārskrēju ar acīm, nemaz … [Lasīt tālāk]

1910, 2022

Inga Žolude, Tīts Aleksejevs ,,Livonijas debesis”

Izdevniecība DienasGrāmata, 2020. No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Sākšu ar to, ka uzteikšu grāmatas noformējumu un, protams, Maimas Grīnbergas tulkojumu. Kā arī oriģinālo ideju – radīt divu dažādu tautību rakstnieku kopdarbu, kas, manuprāt, izdevies ļoti veiksmīgi. Žoludes sievišķīgi trauslais, maigais pa pusei dzejojums, pa pusei stāsts labi sader ar Aleksejeva vīrišķīgi skarbo vēstījumu, kopā veidojot jauku… pasaku? Tēlojumu? Stāstu? Jauna vēsturiska romāna ieskicējumu varbūt?

Galīgi neesmu spēcīga literatūras teorijā, tāpēc nezinu, kā konkrēto literāro darbu nosaukt. Mēģināšu izstāstīt līdzībās. Abu rakstnieku kopīgais vēstījums man atgādina raibu tamborējumu, par kura pielietojumu īsti nav skaidrības. Rakstniece-latviete iesākusi ļoti apņēmīgi, skaistās valodas kruzuļi meistarīgi rindojas grodā rokdarbā, … [Lasīt tālāk]

1710, 2022

Jāns Kross ,,Stūrgalvības hronika”

Jāņa Rozes apgāds, 2012. No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Šo grāmatu es uzskatu par savu (izklausīsies skaļi, bet cits apzīmējums nenāk prātā) Bībeli. Jā gan. Tieši tādam jābūt vēsturiskam romānam! Manuprāt, spožs igauņu rakstnieka Jāna Krosa meistardarbs, kuru tikpat spoži iztulkojusi mūsu tulkotāja Maima Grīnberga (no sirds apbrīnoju).

Grāmata ir šaušalīgi bieza, lasīju lēni. Gandrīz vai tā, ka beigās šis tas no satura, kas bija pa vidu, jau izkritis no prāta, jo faktu, notikumu, ļautiņu romānā ļoti daudz. Kā nekā autors darbu rakstījis desmit gadus, tā četras daļas Igaunijā izdotas laikā no 1970. līdz 1980. gadam. Tomēr sižets, lai arī stāsta par vienu galveno … [Lasīt tālāk]

1610, 2022

Linda Šmite ,,Valdis”

Vai esmu lasījusi ,,Staburaga bērnus”? Droši vien jā, bet tas bija tik sen, ka atmiņa iespaidus sen dzēsusi. Pamatskolas eksāmena līmenī droši vien arī šodien uz knapu trijnieciņu (kā manos laikos) spētu pastāstīt par šo Valda grāmatiņu – ka tur darbojas divi puikas, Jancis un Marčs, ka abi ir lieli dabas mīļotāji un pētnieki, ka dzīvo nu jau sen appludinātā Daugavas Staburaga tuvumā Vīgantē un bieži dodas uz Liepavotu. Vārdu sakot, rakstnieka bērnības atmiņu tēlojums. Ka autora vārds ir Valdis (tikai Valdis, bez uzvārda), atceros, mani skolas laikā mulsināja. Un rakstnieka Voldemāra Zālīša personība jau pieaugušu, atzīšos godīgi,  diez ko neinteresēja. Līdz … [Lasīt tālāk]

1610, 2022

Iens Kellijs ,,Kazanova”

Izdevniecība Dienas Grāmata, 2009. (No angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna)

Iegādājos pasen izdoto grāmatu, lai lasot iegremdētos 18. gadsimta atmosfērā. Daļēji tas izdevās, kaut arī biju gaidījusi un cerējusi ko vairāk. Ak, nu jā. Ko tur liegties? Katru pieaugušu sievieti taču interesē ne tikai vēsture, bet arī izslavētā mīlnieka (šai gadījumā Kellija darba titulvaroņa) piedzīvojumi. Taču, kā raksta autors, ,,Kazanova būtu uzjautrināts, atklājot, ka tagad viņu atceras gandrīz tikai mīlas dzīves dēļ. Viņš bija visai kaujiniecisks intelektuālis un daudzpusīga personība, kas iepazina gan vijolnieka, gan kareivja, gan alķīmiķa, gan dziedinātāja, gan bibliotekāra maizes garšu, bet iesāka savu izglītību ar garīgo semināru. Mūža lielāko … [Lasīt tālāk]

Go to Top