No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece. Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2019

Izvēlējos grāmatu lasīšanai, jo savulaik kaut kādā dīvainā veidā mani suģestēja Džesijas Bērtones “Miniatūriste”, un kaut kur pamanīju, ka šis romāns tiek pielīdzināts minētajam. ,,Miniatūristes” faniem patikšot. Nodomāju pārbaudīt. Un… iekritu. Lai arī šausmīgas šausmas nepavisam nav manā gaumē, ,,Leļļu darbnīca” piesaistīja un nespēju to nolikt malā, iekams nebiju izlasījusi līdz galam. Atzīšos, ka dažām rindkopām pārbraucu ar acīm, jo tās patiešām izsauca nelabumu. Mīlestība. Nežēlība. Iejūtība. Apsēstība. Dažādas jūtu izpausmes, kas savijušās melnā kamolā. Neiesaku šo romānu lasīt, piemēram, ēdot pīrādziņu, vai vakarā pirms miega, ja mēdzat sapņos ,,atgremot” pa dienu piedzīvoto. Riktīgi gotisks trilleris – lūk, īstais apzīmējums. Zosāda uzmetas, iztēlojoties to, kas aprakstīts, bet aprakstīts tik meistarīgi, ka nav iespējams grāmatu nolikt malā. Pie tam kā bonuss – mana mīļā vēsture. 19.gs. vidus Londonas dzīve un izskats gluži vai uz savas ādas izjūtami. Ļoti labs tulkojums. Ko tur teikt? Jāpiekrīt The Washington Post paustajam viedoklim:

,,Romāns “Leļļu darbnīca” sniedz iespēju pakavēties nedaudz biedējošās Londonas deviņpadsmitā gadsimta vidus noskaņās. Tas ir perfekts izklaides un jēgpilna satura apvienojums, provocējoša vēstures stunda. Gotiskās šausmas ir atainotas ar apburošu eleganci, un var tikai apbrīnot, cik pārliecinoši E. Maknīla spējusi sižetā savienot tik atšķirīgus elementus.”