Izdevniecība Dienas Grāmata, 2009. (No angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna)

Iegādājos pasen izdoto grāmatu, lai lasot iegremdētos 18. gadsimta atmosfērā. Daļēji tas izdevās, kaut arī biju gaidījusi un cerējusi ko vairāk. Ak, nu jā. Ko tur liegties? Katru pieaugušu sievieti taču interesē ne tikai vēsture, bet arī izslavētā mīlnieka (šai gadījumā Kellija darba titulvaroņa) piedzīvojumi. Taču, kā raksta autors, ,,Kazanova būtu uzjautrināts, atklājot, ka tagad viņu atceras gandrīz tikai mīlas dzīves dēļ. Viņš bija visai kaujiniecisks intelektuālis un daudzpusīga personība, kas iepazina gan vijolnieka, gan kareivja, gan alķīmiķa, gan dziedinātāja, gan bibliotekāra maizes garšu, bet iesāka savu izglītību ar garīgo semināru. Mūža lielāko daļu viņš aizvadīja ārpus Venēcijas, aizsākot visdažādākās nodarbes it visur no Parīzes līdz Sankt-pēterburgai un no Londonas līdz Prāgai, Drēzdenei, Amsterdamai, Vīnei un pat Stambulai. Divreiz viņš iedzīvojās bagātībā un zaudēja to, nodibināja vienu valsts loteriju, sarakstīja četrdesmit divas grāmatas, tostarp – lugas, filozofiskus un matemātiskus traktātus, operu libretus, viņš dzejoja un pētīja kalendārus, Baznīcas tiesības un kubisko ģeometriju. Eksistē Kazanovas veikts ,,Iliādas” tulkojums jaunlaiku itāļu valodā, viņa vārds ir saistīts ar oratorijas ienākšanu franču mūzikā, viņš bija izslavēts gardēdis un kabalas praktiķis un radīja piecsējumu romānu zinātniskās fantastikas žanrā. Taču, kad 1798. gadā šis erudītais itālis nomira, viņa dzīves fakts laikabiedriem izlikās tik ļoti necils, ka viņa kapa vieta drīz vien tika aizmirsta. Kazanovaspasaules slava ir jau pēcnāves parādība un skaidrojama tikai ar vienu darbu — Histoire de ma vie (Manas dzīves vēsture), kas palika nepublicēts vēl veselu paaudzi pēc viņa nāves, turklāt pilnībā pieejams tas kļuvis pavisam nesen.”

Savukārt izdevniecības ceļa vārdos Kellija romāna tulkojumam latviešu valodā paskaidrots: ,,Biogrāfs Ians Kellijs, britu aktieris un vēsturnieks, ir skrupulozi izpētījis gan visus iespējamos arhīvus, tostarp arī Venēcijas Inkvizīcijas dokumentus, gan arī Kazanovas paša un par viņu sarakstītos darbus, kas sniedz liecību par Kazanovu un viņa laikabiedriem. Šī biogrāfija (tātad biogrāfija, nevis romāns – I.B.) kārtu pa kārtai noloba leģendas, no mīta radot cilvēku, patiesi harismātisku personību. Lai gan pienācīgi aprakstīti arī mīlas prieki, Kellijs atturas no vulgāriem sīkumiem, tā vietā pelnītu uzmanību pievērsdams vēsturiskajam kontekstam — 18. gadsimta Venēcijai, Eiropai un Apgaismības laikmetam.”

Atzīšos, ka lasot grāmatu, ar nepacietību gaidīju lappuses, kurās būs stāstīts par slavenā itāļa piedzīvojumiem mūsu zemē, jo leģenda vēsta, ka 1764. gadā viņš apmeklējis kā Rīgu, tā toreizējo Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu un sastrādājis tur pāris nerātnības, kas gan saistītas ar naudas, nevis mīlas lietām. Diemžēl Kellija grāmatā neko tādu neatradu. (Precīzāk, bija gan norāde, ka Kazanova gribēja nokļūt Pēterburgā un pēc Kurzemes hercogienes Bīronas brāļa ieteikuma kopā ar jaunu sulaini – matemātiķi Lambēru – devās uz turieni no Berlīnes caur Rīgu, bet vairāk arī nekā.) Tas liek domāt, ka Džakomo pats nav uzskatījis par vajadzīgu tādus nebūtiskus sīkumus aprakstīt savā biogrāfijā.

,,Viņš brauca, viņš gāja, viņš domāja, viņš darīja.” Ne pārāk aizraujošs stāstījuma veids, taču dod iespēju uzzināt visai daudz tieši faktu ziņā. Kazanovas sajūtas un pārdzīvojumi, kas gan šur tur, pateicoties dienasgrāmatai, ir ieskicēti, tomēr vairāk  jāpiedomā pašam lasītājam. Vēsturiskas personības zibēt zib gar acīm, un arī tādas, ko pazinis vien pats Džakomo un varbūt vēl kāds, bet Wikipēdija gan ziņas nesniedz.

Pagātnes pētnieki vērtē, ka Džakomo Kazanova (1725 – 1798) esot viens no spilgtākajiem Atdzimšanas laikmeta vēsturiskajiem varoņiem. Spilgts noteikti. Daudzpusīgiem talantiem apveltīts, un tomēr tāds, kurš savu vienīgo dzīvi izšķiedis pa tukšo…

Kopumā teikšu, ka grāmata bija par daudz pārsātināta ar dažādām detaļām – gadskaitļiem, datumiem, cilvēku vārdiem un tituliem, dažādiem izteicieniem, vietu nosaukumiem utt. Jā, burzma pamatīga, bet tāda jau bijusi šī aktiera-spiega-mīlētāja-priestera dzīve.

Man šis darbs noderēja kā vēstures mācībstunda, kas palīdzēja uzrakstīt romānu par Kurzemes hercogistes norieta perioda ,,princesēm”.