Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2022. gads. No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa.

Pēdējā no mana ,,slimnīcas repertuāra” (nedēļas laikā izlasīju 3 grāmatas, šo gan vairāk pa diagonāli).

Aprakstā par to norādīts:

,,Fascinējošs pretrunīgas sievietes portrets. Aizraujošs stāsts par lielu Austrumprūsijas ģimeni. Dzīva 20. gadsimta vēstures hronika!

Felicijas mazmeita Aleksandra, uzaugusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, politisku nemieru un pārmaiņu laikmetā, ir sava laika bērns – vēsa un maiga, spītīga un sapņaina, tomēr ar izteiktu realitātes izjūtu. Viņa ir daudz mantojusi no savas vecāsmātes – pirmām kartām fascinējošās pelēkās acis, nevaldāmās alkas pēc brīvības un spēju pragmatiski rīkoties. Kad Aleksa pārņem Felicijas lielo mantojumu, viņa liek uz spēles visu – un zaudē…”

Ja nebūtu pārāk kategoriski, es teiktu – galīgs štrunts. Kaut negribas tā teikt, jo cilvēks tomēr strādājis – rakstījis, tulkotājs tulkojis utt. Iespējams, kritiskajam vērtējumam pie vainas slimnīcas gaiss. Vēstījums likās bāls, klišejām piebārstīts un garlaicīgs. Linka, kuras ,,Māsu namu” lasīju ar aizrautību, manuprāt, ir zaudējusi asumu.