Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2020. No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.

,,Zem katra kapakmens dus mīlestība. Daudz mīlestības. (..) Vai tu mīlēji pietiekami stipri?”

Tie ir nobeiguma vārdi šai romānā, kas būtībā ir vecas, ļoti vecas sievietes dzīves pārstāsts. Tajā, protams, prevalē mīlestība. Daudz mīlestības. Gan nelaimīga un sirdi plosoša (Alans), gan arī laimīga un dziedinoša (māsas mazmeita Dženija) – stāsts vijas, vienmēr un visur piesaucot šīs skaistās jūtas. Līdz beigu beigās, kad teju vai simts gadus vecā Dorisa romāna noslēgumā saņem likteņa dāvanu un pāris dienas pirms aiziešanas mūžībā beidzot tomēr ,,satiek” savu Alanu, kaut arī tikai datora ekrāna otrā pusē, personīgi man tā visa kļuva par daudz.

Kad pārēdies medu, prasās pēc siļķītes.

Varbūt es pārspīlēju. Lasīju slimnīcā, kur apstākļi nav tie piemērotākie saldu mīlasstāstu izdzīvošanai.

Romantiskām dvēselēm patiks.