No franču valodas tulkojusi Irēna Auziņa. Izdevniecība Aminori, 2022. gads

Tiklīdz ieraudzīju reklāmu par grāmatas iznākšanu, pasūtīju to internetā un saņēmu no kurjera mājās. Lasīju lēni, izgaršojot. Kaut arī tulkojums, manuprāt, ir diezgan… khmm… interesants, jo tajā, piemēram, haotiski mainās laiki (teikums iesākas pagātnē, beidzas tagadnē un tamlīdzīgi), šur un tur kādas neveiklības valodas konstrukcijās, bet neesmu jau nekāda valodniece un centos, lai mani tas netraucē. Tāpat kā šādas tādas autores rindas, kam gribējās ,,piesieties”. Tas viss bija sīkums uz tā lieliskā stāsta fona, kas atklāja MĀKSLINIEKA Botičelli dzīvesstāstu! Itālija, Florence, 15. gadsimts. Turpat dievišķais Leonardo, turpat citu daudz dzirdētu gleznotāju plejāde! Ar lielu azartu meklēju internetā gleznu attēlus, mēģināju sazīmēt aprakstīto personu vaibstus Sandro gleznās. Apbrīnojams meistars, apbrīnojams stāsts un noteikti augsts vērtējums romānam par tik senu pagātni.

Jā, tur nu neko nevar darīt. Šāda satura darbi mani fascinē. Laikam iepriekšējā dzīvē esmu bijusi māksliniece vai vismaz kāda ievērojama mākslinieka sieva.

No reklāmas:

,,Sofijas Šovo romāns “Sapnī ar Botičelli” lasītājam ļauj ielūkoties 15. gadsimta Florences Republikā. Šeit valda Lorenco Mediči – renesanses laikmeta mākslinieku atbalstītājs, kurš finansē izcilu mākslas darbu tapšanu, bet piever acis uz savu favorītu vājībām. Arvien biežāk augstākajās aprindās izskan jaunā un talantīgā gleznotāja Sandro Botičelli vārds. Sandro, būdams jūtīgas dabas cilvēks, asi pārdzīvo pārmaiņas dzimtajā pilsētā. Paci sazvērestība, dominikāņu mūka Savonarolas apokaliptiskie pareģojumi satricina Florenci, bet viņš turpina gleznot. Vispirms daudzu cienīts, pēc tam – aizmirsts, Botičelli ir tikpat noslēpumains kā pati Florence.

Romāna autore ir franču rakstniece Sofija Šovo (Sophie Chauveau), dzimusi 1953. gadā un Francijā pazīstama ar vairākiem romāniem, kuru sižeti balstīti izcilu mākslinieku dzīvesstāstos. Pirms ķerties pie romānu triloģijas par itāļu renesanses dižgariem Filipo Lipi, Sandro Botičelli un Leonardo da Vinči, rakstniece četrus gadus pētījusi vēstures dokumentus.”