Dienas Grāmata, 2023. gads

Romāns par Kārli Skalbi sērijā ,,Es esmu…”, no kuras esmu izlasījusi gana daudz darbu.

Bija tādi, kas likās… nekādi, bija interesanti, jo vēsture ir aizraujoša, un ievērojami latvieši vēl jo vairāk. Vienu es izceltu kā apbrīnojamu. Labi, pateikšu – tas ir Ingas Žoludes romāns ,,Vendenes lotospuķe”. Nu šiem augsto plauktu literatūras darbiem piebiedrojies ,,Skaistums un nemiers”.

Ideāli izvēlēts nosaukums. Citādāks nemaz nevarēja būt.

Piekrītu kādai aizrautīgai dāmai, kura pēc romāna izlasīšanas atzina – ja ir vēlēšanās iemīlēties rakstniekā, tad jāizlasa šis Svena Kuzmina darbs. Daudzējādā ziņā apbrīnojams (mani visvairāk fascinēja vēstures zināšanu apjoms un meistarība, ar kādu autors savas zināšanas licis lietā, iepinot aizraujošos tekstos). Daudzējādā ziņā lielisks (vīrietis, kuram piemīt tik niansēta, it kā neuzkrītoša, bet tai pat laikā trāpīga humora izjūta, nevar nebūt lielisks, vai ne, meitenes?). Daudzējādā ziņā apspriežams, jo šis un tas tomēr (manā ieskatā) īsti ,,neklapēja”.

Lizete, dzejniekam lemtā. Viņai bija 16, Kārlim, ja nemaldos, 23 gadi, kad abi iepazinās. Kā īsti, to, protams, niansēs neviens nezina, bet tomēr. Sešpadsmitgadīgs meitēns un pieaudzis vīrietis dzīvoja kopā bezlaulībā… Kaut kur gan romānā pavīd mātes vārds, kaut ko jau viņa it kā mēģina aizliegt, bet beigu beigās tā arī pazūd bez tekstiem, kamēr Lizete… Kuzmina romānā Skalbes mūža lielāko mūzu, viņa Ziemeļmeitu, viņa ,,debesu zvaigznīti” neatradu. It kā uz mirkli parādījās, tomēr ātri izgaisa, spīdēja no liela attāluma. Tāpat kā neatradu nevienu romantisku (vai jebkādu)  dzejas rindiņu. Gandrīz nevienu. Man ļoti pietrūka!

Nu labi. Jāpieņem, ka viņa romāns nevēsta par romantisku mīlestību starp šķīstu jaunavu un dedzīgu jaunekli, kuram, kā nojaušams, Lizete bija pirmā nopietnā aizraušanās. Ka tam bija cits virsuzdevums. Tomēr – kā tas iespējams, ja varoņi ir jauni ļaudis pašos kvēlākajos, kaisles pilnākajos gados?

Tātad, tādām sentimentāli noskaņotām dāmām kā man jāsamierinās, ka par mīlestību starp vīrieti un sievieti romānā netiek lieki runāts. Arī par attiecībām starp dieviem vīriešiem nē, ko gan varēja sagaidīt, jo katrā desmitajā lappusē klātesošs ir piemīlīgais Blaumanītis, par kuru tak visādi baumots, bet paldies autoram, ka viņš nav nolaidies tik zemu, lai no baumām uzpūstu lasītājus pievilinošas sensācijas. Tā izlavierēt, kā Kuzmins spējis, atklājot Skalbes un citu radošo jaunekļu attiecības ar veco puisi Rūdolfu – to vajag mācēt. Viegli, viedi, aizkustinoši, humorīgi un, galvenais, absolūti ticami.

Jā, dīvaini. Ja gribat iemīlēties rakstniekā, lasiet romānu, kas nav par mīlestību, bet gan par revolūciju! Un ko tu meistaram padarīsi? Viņam ir izdevies!