Nav tā, ka man nepatīk kriminālgabali. Nu labi, tie īpaši šausminošie un asiņainie tiešām nepatīk, no tādiem izvairos. Nelasu principā, jo neredzu tam jēgu. Bet ,,vieglie” krimiķīši man pat patīk, piemēram, situācijā, kādā nokļuvu šovasar, kad nācās ilgas stundas pavadīt lidmašīnā. Laiku īsinot – kas var būt labāks, vai ne? Tomēr dīvaini. Izlasīju laikam 3 gabalus (nu jā, tagad skatos savā planšetē un redzu, ka 3 – bildes pievienošu), bet… kad man jāpasaka, par ko katrā romānā bija stāsts… čušš. Nezinu! Ne-at-ce-ros! Vai nav traki? Tas zviedru gabals ar sarkano mājiņu uz vāka tā kā likās pat aizraujošs, bet saturs??? Vienvārdsakot, sauciet mani par ko gribat, bet tā nu tas ir – kriminālgabali nav domāti man. Tas ir veltīgi zemē nomests laiks. Vismaz šo darbu kontekstā.
Leave A Comment