Māsa Magda – Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683-1750). Dzimusi beļaviete, Krievijas ķeizarienes Katrīnas I jaunības dienu līdzgaitniece, Halles profesora Augusta Frankes skolniece un Hernhūtes draudzes iedibinātāja Saksijas grāfa Cincendorfa domu biedrene. Mīlot vienkāršos latviešus, viņa stāvēja pie mūsu skolu vēstures šūpuļa. Aktīvi atbalstot brāļu draudzi, veicināja nacionālās atmodas pirmsākumus. Līdzcilvēki augsto kundzi godāja par ģenerālieni, bet viņa, pirmkārt, bija sieviete, kurai lemts pārdzīvot nelaimes, daudz šaubīties un kaislīgi mīlēt. Kur šodien Vidzemē meklēt 18. gadsimta pēdas? Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca stāv vecajā vietā, spoguļodamās Gaujas ūdeņos. Valmiermuižas zemes joprojām turpat, kur senajos laikos. Ungurmuižas kungu mājā skatāmi unikāli sienu gleznojumi, bet  brīvdabas izstāžu zālē, kas atrodas līdzās ceļam, pa kuru var nokļūt no Unguriem uz Valmieru, sazīmējamas vecā Caurumkroga ... [Lasīt tālāk]

Doroteja. Izredzētā Romāns, izdots apgādā Zvaigzne ABC 2022. gadā. Viņa bija skaista un talantīga. Kurzemes augstāko aprindu rīkotajās ballēs viņas pusmāsa Šarlote izcēlās kā graciozāka dejotāja, taču skatītāju kvēlākie aplausi vienalga tika mazajai un piemīlīgajai Dorotejai. ,,Šis bērns reiz lauzīs daudzu sirdis,” atzina Kurzemes valdnieks Ernsts Johans fon Bīrons, i nenojauzdams, ka vieglprātīgais pravietojums drīz skars paša dēlu. Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema piedzima 1761. gada 3. februārī Mežotnē, kur viņas tēvs Johans fon Mēdems apsaimniekoja tobrīd pagalam nolaistu muižu. Kad jaunavai tuvojās astoņpadsmitais gads, liktenīgas sagadīšanās dēļ viņā ieskatījās Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris fon Bīrons – 37 gadus vecāks, divreiz šķīries un vairāku ārlaulības bērnu tēvs. Ar likumīgiem mantiniekiem Bīronam neveicās, un steidzīgi noslēgtās laulības ... [Lasīt tālāk]

Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā Romāns, izdots apgādā Zvaigzne ABC 2021. gadā. Viņas vecāmāte rūpējās, lai meitenes āda allaž paliktu balta, tāpēc liedza iet svaigā gaisā un atklāt seju saulei – 18. gadsimtā titulētā ģimenē augusi jaunava bija laba tirgus prece, kas nedrīkstēja zaudēt vērtību! Arī viņas pamāte uzskatīja, ka sievietes dzīves galvenais mērķis ir apgādāt sev turīgu vīru un dzemdēt bērnus. Kad pavīdēja iespēja kļūt par lielās Jaunpils muižas īpašnieka laulāto draudzeni, to nedrīkstēja laist garām, un jauniņo meiteni izdeva pie divreiz vecāka, nemīlēta, toties bagāta vīrieša. Viņa uzdrošinājās sacelties. Rodot spēku tikko plaukstošās Apgaismības filozofijā, iestājās par personības neaizskaramību un sievietes tiesībām. Viņa daudz mīlēja, bet vēl vairāk cieta. Saņēma likteņa sitienus un augšāmcēlās. ... [Lasīt tālāk]

Mazā, klusā sirds Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas Romāns, izdots apgādā Zvaigzne ABC 2019. gadā. Grāmata, kas nopelnījusi trīs zvaigznes lasītāju aptaujās par labāko 2019. gadā izdoto darbu (bibliotēku, grāmatnīcu un interneta balsojumos). Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās. Dārtēns. Dārta. Doriņka. Darja Ivanovna. Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja. ,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži. Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem. Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira. Dārta savus trīs apglabāja ... [Lasīt tālāk]

Jānis Lūsēns Trešais Biogrāfisks apraksts par komponista dzīvi. Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2019. gads. Jānis Lūsēns trešais, kā nojaušams, ir Jānis Lūsēns trešajā paaudzē – Latvijā labi pazīstams komponists, radoša, daudzšķautnaina, ļoti vīrišķīga un, protams, arī sarežģīta personība. Lai gan sacerējis daudz brīnišķīgas, dvēseliski izjustas mūzikas, kas tautā tiek ļoti mīlēta, pats saka, ka “komponistu būšanu” nevajagot romantizēt, jo tas esot tāds pats darbs kā visi citi. Iedvesmu viņš negaida, bet strādā. Ārējais tēls var maldināt. Kādam Lūsēns šķiet skarbs, citam augstprātīgs vai pārāk tiešs. Tomēr dziļākajā būtībā Jānis ir romantiķis, kurš priecājas par vienkāršām, katram latvietim mīļām lietām – klusiem ezera ūdeņiem, košiem saulrietiem un pļavu puķēm, zvaniņu skaņām un Ziemsvētkiem. Grāmata tapusi, gaidot jubileju. “Kāds laiciņš ... [Lasīt tālāk]

Palieku tev uzticams. Juris Neikens Romāns, izdots 2018. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC. Darbs tika nominēts balvai LTV gada balvai ,,Kilograms kultūras”. Viņš bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā, kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas universitātē un kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie Dieva četrdesmit divu gadu vecumā. Viņa dzimtas vīriešu kārtai nav pēcnācēju, jo abi dēli nomira jauni, un sievietes neko no latviskā negribēja zināt, tāpēc šis dzimtas zars ir nokaltis bez atvasēm. Viņš baidījās no kara un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja dramatiskus ... [Lasīt tālāk]

Dieva riekšavā Romāns, izdots apgādā Zvaigzne ABC 2017. gadā. Romāns vēsta par pirmo ievērojamo latviešu būvmeistaru, lībiešu izcelsmes dzimtcilvēku Mārci Sārumu (1799–1859), kurš, kaut gan būvniecības prasmes apguva pašmācības ceļā, spēja gan izveidot ievērojamu amata meistaru skolu, gan pats būvēt staltās, skaistās Vidzemes luterāņu baznīcas – Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Trikātā, Rūjienā, Smiltenē... Liela loma romānā atvēlēta arī Gatartas muižkungam Augustam fon Hagemeisteram, kurš gan simpatizēja saviem zemniekiem, bet vienlaikus bija "īsts barons" ar visām augstas kārtas kungam piemītošām cilvēciskām vājībām. Tā kā vēsturisku ziņu par Mārci Sārumu saglabājies ļoti maz, ritinot sava varoņa dzīvesstāstu, autorei nācies likt lietā gan plašās zināšanas 19. gadsimta kultūrvēsturē, gan iztēli. Romāna notikumi atklājas caur vīzijām, kuras Sārums skata smagas slimības laikā; šais redzējumos ... [Lasīt tālāk]

Grēksūdze Romāns, trilleru konkursa laureāts, kas izdots apgādā Zvaigzne ABC 2016. gadā. Diplomēts mākslinieks restaurators Žanis Lodēns ik vasaru dodas uz tēva mājām, lai tur pavadītu trīs laiskus atvaļinājuma mēnešus. Šajā reizē rodas iespēja arī pastrādāt – restaurēt vietējās baznīciņas altārgleznu. Gleznas autors nav zināms. Taču Žaņa profesionālā acs spēj novērtēt, ka mākslinieks vēlējies ne tikai attēlot Bībeles ainu, bet arī kaut ko būtisku pavēstīt... Žanis kopā ar Valdu – jaunu sievieti, kas aizrāvusies ar vietējās vēstures izpēti, – uzzina, ka gleznotājs bijis mēms. Kad Žanis un Valda atrod mācītāja Furholca atvadu vēstuli, top skaidrs, ka pirms vairāk nekā simts gadiem te notikušas baisas lietas – pašnāvība vai slepkavība. Un kas bijis Ernests Lode, kurš šajā laikā bijis ... [Lasīt tālāk]

Ne zelts, bet putekļi Vēsturisks romāns divās daļās. II Hernhūtiešu meitas (izdevniecība Zvaigzne ABC, 2016. gads) Romānu cikla "Ne zelts, bet putekļi" otrā grāmata. Romāns – veltījums latviešu lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no pirmajām sāka apmeklēt skolas, jo iepriekš meitenēm tas bija liegts. Sievietēm, bez kurām nebūtu mūsu, nebūtu latviešu valodas un latvisku māju. Viņas iedvesmoja mūsu kultūras rašanos, mīlēja vīrus, kas pielūdza zemi, dzemdēja un izauklēja dēlus, kuri izcīnīja Latviju. Aizgājušo gadsimtu latvju zemnieku sievas ir svētums! Divas Marijas – Bišere un Laimiņa – bija Vidzemes guberņā ietilpstošās Jaunpiebalgas draudzes saimnieku meitas, kuru senču dzimtās valdīja 19. gadsimta vidū vēl dzīvais hernhūtiešu ticības gars, darba tikums un morāle. Abu dēli – ekscentriskais otas mākslinieks ... [Lasīt tālāk]

Ne zelts, bet putekļi Vēsturisks romāns divās daļās. I Mācītājs un viņa dēls (izdevniecība Zvaigzne ABC, 2015. gads) Kopš 1831. gada astoņus gadu desmitus Jaunpiebalgas draudzi pārvaldīja mācītāji Kēlbranti: tēvs Kārlis Ludvigs un dēls Emīls. Enerģiski, apdāvināti, stipras gribas un dedzīga temperamenta ļaudis, kas turēja sevi par augsti dzimušiem (tā nebija tiesa), Dieva aicinātiem luteriskās konfesijas un vācbaltiskās kultūras pārstāvjiem un sargiem. Hernhūtes brāļu draudzei piederīgos viņi necieta ne acīs, no krieviem un pareizticības vairījās kā no mēra, bet pret latviešu tautiskajiem centieniem vērsās ar visu spēku un saprašanu, šai lietā nepazīdami nekādas žēlastības un kristīgas iecietības. 1867. gada septembrī atsevišķi no draudzes ,,nabagu kapiem” tika ievētīta īpaša kapsēta pastorāta saimniekiem, un - kāda likteņa ironija! Tā ... [Lasīt tālāk]