Pieskāriens tumsai

Romāns. Selja, Alūksne, 2005.

Faktiski tieši šis bija mans pirmais nopietnais rakstu darbs, kuru izloloju, strādādama par kultūrvēstures skolotāju Vecpiebalgas vidusskolā. Pagātnes noslēpumu vilinājums bija mani pārņēmis un turēja savā varā. Lasīju Strauberga buramvārdu grāmatu, atradu tajā notikumus, kas risinājušies tuvīnā apkārtnē, un laidos fantāzijas lidojumā.

,,Pieskāriens tumsai” izdevniecības ,,Annele” rīkotajā Latvijas senvēsturei veltīto romānu konkursā ,,Senatnes spogulis” ieguva trešo godalgu. Par izdošanu bija jādomā pašai. Sens draugs un labvēlis Aivars Žimants, toreiz ,,Pūres” īpašnieks, atvēlēja, šķiet, 1000 latus, lai darbs nonāktu pie lasītājiem. Vecpiebaldzēns, toreiz jau alūksnietis Jānis Polis savā izdevniecībā ,,Selja” sagatavoja un palaida tautās manu garadarbu, kuru, esmu pārliecināta, tikai retais ir turējis rokās.

Tagad, pārlasot šo darbu, saprotu, cik trāpīgs ir teiciens par pirmajiem kucēniem, kurus jāslīcina. Lai izdzīvo stiprākie? Nežēlīgi, bet fakts.