Mana adrese: Alauksta iela 7, Vecpiebalgas pag., Cēsu nov., LV-4122
Tālruņa nr.: 26428354
E-pasts: inguna.bauere@inbox.lv , inguna.bauere@gmail.com

Manā dzīvē nozīmīgākās ir divas vietas – Liepāja un Vecpiebalga. Protams, arī Cēsis, kur 1960. gada 23. jūlijā ienācu šai pasaulē. Mamma man iedeva vārdu Inguna, tētis uzvārdu Tiltiņa. Biju ļoti laimīgs bērns, vecāku mīlestības un rūpju ieskauta, tāpat kā piecus gadus jaunākā māsa Māriņa.

Liepājā pavadīju bērnību un agro jaunību, un savu mīļo pilsētu vienmēr saukšu par mājām. Vējš Liepājā  smaržo pēc jūras, maigi glāsta seju ar miglainām rokām. Dažreiz tas tiešām satrakojas un ,,saknes plēš”, radot vilinājumu izplest rokas un aizlidot. Atliek iziet jūras krastā un ļauties.

Manās otrajās mājās Vidzemes augstienē vējam pavisam cits pūtiens – sauss, drusku negants un biedējošs. Tur arī tālu neaizlidosi, jo kalni un lejas traucē garam skrējienam.

Beigusi Liepājas J. Raiņa 6. vidusskolu, iestājos Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Inženierzinātņu fakultātē, kur ieguvu celtniecības inženiera diplomu. Jelgava saistās ar neaizmirstamiem studiju gadiem un ,,iepeldēšanu dziļākos ūdeņos”. 1997. gadā absolvēju LU Humanitārā institūta Pedagoģijas maģistrantūru.

Otrajā kursā izgāju pie vīra un tiku pie uzvārda Bauere. Abi reizē beidzām studijas, un ceļš aizveda uz Vecpiebalgu, kur kā jaunie speciālisti sākām strādāt kolhozā ,,Alauksts”.

Pēc dažiem gadiem celtnieku kantorī sapratu, ka tāmju rakstīšana nekad nebūs mans mūža darbs. Vecpiebalgas vidusskolas direktores aicināta, sāku strādāt skolā. Man patika skolotājas darbs. Ļoti patika, sevišķi laikā, kad Ērgļu arodvidusskolā pasniedzu būvniecības priekšmetus. Taču, kad dažas lietas kļūst neizturami kaitinošas un gribas sākt pukstēt uz jaunatni, kas nepavisam vairs nav tāda, kā ,,mūsu laikos”, tad skološanai jāmet miers, ko izdarīju 50 gadu vecumā, pilnībā pievēršoties rakstniecībai.

Vecpiebalgā esmu turpat četrdesmit gadus. Te ir manu bērnu dzimtene, te aug mazbērni. Te radušies visi mani rakstu darbi, par ko droši vien jāpateicas Piebalgas īpašajai aurai.

Katra cilvēka ceļš esot zvaigznēs ierakstīts. Es ticu tam. Katrs pats ir savas laimes kalējs, tomēr bez Dieva svētības neiztikt. Jūtu, ka šī svētība mani aplaimo, un esmu bezgalīgi pateicīga Visaugstākajam par to.